Atmodas ielas nams Nr. 15

Atmodas iela ap 1896. gadu

Atmodas iela 2014. gadā

Tagad aplūkosim pastkartē labi saskatāmo ēku ar mansardu kādreizējā Lielā ielā № 15.

1836. gadā Atmodas ielā № 13 dzīvojošais privātskolotājs Francis Karls Štrauss par 100 sudraba rubļiem bija atpircis no Frīdriha Vilhelma Antonoviča ķīlas valdījuma tiesības uz tā saukto Katoļu laukumu – lielu Vecpils Romas katoļu draudzei piederošu gruntsgabalu, tikai nelielu daļu no kura mūsdienās aizņem Aizputes slimnīca. Pats Antonovičs minētās tiesības bija ieguvis 1833. gadā.

1850. gadā noslēgts īres līgums starp šā gruntsgabala īpašnieku un Kalvenes muižas īpašnieku baronu K. fon Firksu par to, ka Štrauss izīrē Firksam apakšējo stāvu savā jaunajā (celta ap 1840. gadu) mājā, pagrabu un malkas šķūni par īres maksu 160 rubļiem gadā uz tik ilgu laiku, cik barons vēlēsies.

Kā minēts iepriekš (sk. - Atmodas iela № 13), visu savu Atmodas ielā № 13 un № 15 esošo īpašumu Štrauss 1879. gadā par 7.000 rubļiem pārdeva Aizputes pilsētas galvam Hermanim Adolfi. № 13 Adolfi pārdeva jau 1887. gadā, bet № 15 kā ķīlas valdījumu par 5.000 rubļiem 1896. gadā Markusam un Hajai Bordēliem (Bordehl).

1926. gadā pusi mirušā Bordēla mantas mantoja sieva, otro pusi Faivušs Hiršhorns, 1933. gadā Hiršhorns mantoja arī pārējo daļu.

Markuss Bordēls tūdaļ 1896. gadā iesniedza pilsētas domei lūgumu atļaut fasādi pārbūvēt, ierīkojot tajā divas durvis. Atļauja tika saņemta ar norādi, ka abās pusēs esošām veikalu durvīm jābūt vienādām. Bordēlam šeit bija manufaktūras un galantērijas preču veikals.

Pirms Pirmā pasaules kara jau pieminētajā Katoļu laukumā Jānis Kohs ierīkoja Aizputē pirmo stacionāro kino. Kara laikā tas gan skaitījies Teodora Glikmana kinematogrāfs. Tad Atmodas ielā № 15 bez Bordēla jau minētā veikala bijusi arī Šlaima Milnes krāmu bode un Peses Pīlas cepuru darbnīca.

1919. gadā šeit bijusi ebreju skola.

Bordēla un Pīla veikali te bija arī 20. gados, tikai Peses Pīlas vietā cepuru veikalā saimnieko Ābrams Pīls. Kādu laiku bijis arī A. Kloka trauku veikals. 20. gadu otrā pusē bija Teodora Glikmana manufaktūras veikals un Leontīnes Brežinskas trauku un dažādu preču veikals. Tie bija vēl arī 30. gados, kad te Zāmuels (Šmuels) Hilelsons tirgojās ar gaļu un desām, Katrīnai Upeniecei bija sīkpreču - rotaļlietu tirgotava, Annai Rožkalnai tējnīca ar 10 galdiņiem, Mordehajam Tufam sīkpreču un „gatavo drēbju” tirgotava.

1936. gada 15. oktobrī nams nodega.

Atmodas iela ap 1910. gadu

Atmodas iela 2014. gadā

Kreisā pusē Atmodas № 14, tālumā № 6, pa labi - № 11, № 13 un № 15.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU