Kalvenes ielas nami Nr. 3, 5 un 8

Kalvenes iela Nr. 3, 5 un 8 ap 1910. gadu

Kalvenes iela Nr.3, 5 un 8 2014. gadā

Kreisā pusē labi saskatāma ir māja Kalvenes ielā № 3. Šā gruntsgabala, kura viena mala robežojās ar Jelgavas ielu, otra - ar tagadējo Kalvenes ielu, adrese bija tagadējā Kalvenes ielā, un apbūvēts tas bija jau vismaz 1797. gadā. Īpašnieki bija galdnieks Johans Kristofs Millers ar sievu Annu Doroteju. Abi šo īpašumu nopirka 1794. gadā. 1801. gadā viņi savu namu par 440 Alberta reihsdālderiem pārdeva grāmatsējējam Johanam Baltazaram Kromphardam. Pirkšanas-pārdošanas līgumā minēts, ka gruntsgabala austrumu robeža bijusi pilsētas robežgrāvis.

Grāmatsējējs savu pirkumu jau pēc gada pārdeva cunftīgā cimdinieka sievai Sibillei Ingeltālai, bet 1811. gadā te jau bijis cunftīga kurpniekmeistara Johana Pētera Gleska nams, kas 1834. gadā jau piederēja varkalim Pēteram Mohauptam.

1837. gadā šo īpašumu par 1.300 sudraba rubļiem nopirka galdniekmeistars Johans Ernsts Brūders, 1852. gadā par 2.300 rubļiem Luīze Skriblovska, 1856. gadā par 2.125 Karolīne Dannemana.

1863. gadā šeit bijusi viena koka un viena pildrežģu dzīvojamā māja. Kura bija Jelgavas ielā, kura Kalvenes ielā, nav zināms. Abās kopā bijušas 14 istabas ar 22 iemītniekiem. Šajā adresē kopā ar savu latviešu kalpu dzīvojis arī Aizputes virstiesas asesors barons Pauls fon der Ostens – Sakens.

1876. gadā īpašumu mantoja Daniels Dannemans, kura namā 1879. gadā bija Josela Dannemana sīkpreču bode, bet 1884. gadā šajā adresē ar 3 palīgiem strādājis kurpnieks Hercs Blūms un ar 2 palīgiem seglinieks Gothards Treimanis. Bijis arī krāsotājs Benjamins Levins Bombe.

1884. gadā šis Dannemana īpašums tika izsolīts, un to par 2.350 rubļiem nopirka Icigs Bernics.

Nākamās atrastās ziņas attiecas uz 1908. gadu, kad par īpašniekiem kļuva Iciga Bernica mantinieki, no kuriem šo viņu mantojumu 1912. gadā par 5.000 rubļiem nopirka Anna Roze. 1916. gadā te darbnīcas bijušas kurpniekam Nahmanam Jozefartam un miesniekam Jākobam Goldingeram, 20. gados – šuvējai Emīlijai Ukstiņai.

1929. gadā Annas Rozes īpašumu mantoja Marija Lagzdiņa, dzim. Roze, no kuras 1933. gadā šo gruntsgabalu, uz kura bija divas dzīvojamās ēkas, nopirka Jānis Venšavs. Viena ēka bija Kalvenes ielā № 3, otra - Jelgavas ielā № 2.

Mūsdienās – 1957. gadā uzcelta pašvaldības dzīvojamā māja.

Kalvenes iela № 5 18. gs. beigās piederēja segliniekam Andreasam Koham, kas 1799. gadā aizņēmās 400 Alberta dālderus nama būvei uz sava gruntsgabala. Dzīvojamais nams drīz vien bija uzcelts, un 1802. gadā Kohs to par 1.600 dālderiem pārdeva valsts padomniekam Hermanim Ulriham fon Blombergam.

1818. gadā šo īpašumu nopirka kurpnieks Johans Heinrihs Šulcs, no kā to 1837. gadā mantoja viņa bērni, kas savu mantojumu 1838. gadā par 1.200 rubļiem pārdeva guberņas sekretāram Ernstam Mecbergam.

1856. gadā Mecberga īpašumu par 1.900 rubļiem nopirka Efraims Dannemans, no kā to 1904. gadā mantoja Ābrams Nātans un Rahele Dannemani.

Par pastkartē redzamo zemo koka namiņu pilsēta būvkomisija 1910. gadā secināja, ka Efraima Dannemana mantiniekiem piederošais nams draud sabrukt, kādēļ nekavējoties jāpārtrauc tā izmantošana un ēka kapitāli jāpārbūvē vai jānojauc. Par nama tālāko likteni zināms vien tas, ka 1914. gadā to kopā ar Jelgavas ielu № 4 par 5.000 rubļiem nopirka Līze Šulce.

1919. gadā dzīvojamā ēka bijusi ar cauru jumtu, skurstenis draudējis iebrukt. Aizputes pilsētas būvkomisija likusi ēku steidzami remontēt. 1924. gadā Šulce abus gruntsgabalus par Ls 2.000 pārdeva Hiršam Hillelsonam, kam 1934. gadā šeit bija malkas šķūnis.

Mūsdienās šādas adreses vairs nav.

Nams pastkartes labā pusē, kura ieejas lievenim katrā pusē ir pa lielai kastaņai, bija Boju ielā № 8, mūsdienās - Kalvenes ielā № 8 A.

Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir kāds 1801. gada janvārī rakstīts pārdošanas- pirkšanas līgums, saskaņā ar kuru galdnieks Johans Kristofs Millers un viņa sieva Anna Doroteja par 440 Alberta reihsdālderiem pārdod šeit esošo dzīvojamo namu Johanam Baltazaram Kromphartam. Šis konkrētais dokuments palicis neparakstīts, nav arī koroborēts.

1811. gada dvēseļu revīzijas laikā šeit bijis zviedru cunftīga cimdinieka Petera Ulariusa Klausa Ingeldāla nams, kurā dzīvojis arī rātskungs grāmatsējējs saksis Johans Baltazars Krompharts un no Dancigas ieceļojušais frizieris Karls Benjamins Zatlers.

1834. gada revīzijā īpašnieks bija cimdinieka mantinieks cunftīgais ādminis zviedrs Peters Olavs Ingelstāls. Tajā pašā gadā šo īpašumu par 1.800 rubļiem nopirka galma virstiesas advokāts Jozefs Vilhelms Kristofs Zēligs.

1839. gadā par 2.583 rubļiem nopirka Aizputes pilskunga tiesas sekretārs Frīdrihs Karls Amenda.

1847. gadā šo īpašumu par 3.200 rubļiem nopirka tiesas asesors Fridolīns fon Ašenbergs, 1859. gadā par 3.700 rubļiem Morics fon der Ostens – Sakens, kam 1863. gadā šeit bija koka dzīvojamā māja, kuras 12 istabās dzīvojuši 8 iemītnieki.

1884. gadā galma virspilstiesas advokāts, vēlākais Aizputes pilsētas galva, Vilhelms Grots par šo īpašumu samaksāja 6.500 rubļus.

1909. gadā šo īpašumu nopirka Vilhelmīne Natālija Aļļe un Rūdolfs Gothards Millers, bet 1913. gadā īpašuma tiesības nostiprinātas Vilhelmīnei Natālijai Millerei, kas to 1914. gadā pārdeva Jēkabam Valkašam. Viņš savukārt šo savu īpašumu 1933. gadā atdāvināja savam dēlam Edvīnam Valkašam.

1922. gadā šeit bija Aizputes Kopējās slimokases birojs.

30. gados šajā adresē atradās – amerikāņu petrolejas kompānijas AS „Apekol” petrolejas, latola un smēreļļu tirgotava, bet no 1936. gada beigām – The Shell Company of Latvia naftas produktu tirgotava. Taču tās nebija šajā dzīvojamā namā, bet vienā no sētā esošajām palīgēkām.

Mūsdienās – privāta dzīvojamā māja.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU