Liepājas ielas nams Nr. 5

Liepājas iela Nr. 5 ap 1940. gadu

Liepājas iela Nr. 5 2015. gadā

Šajā fotogrāfijā, kas varētu būt tapusi ap 1940. gadu, redzama galvenokārt tā pilsētas daļa, kas līdz 1920. gada agrārai reformai piederēja Aizputes Pilsmuižai.

Kreisā malā – brūzis, Akmens tilts ar vecā Liepājas ceļa sākuma posmu. Redzams Dzirnavu dīķis, tā kreisajā malā redzamā kuplā koku lapotne skatam slēpj kādreizējo Pilsmuižas kungu namu – Jauno pili. Dīķa galā redzamas bijušās muižas ūdensdzirnavas.

Paejot garām pilij, ieraugām fotogrāfijās un pastkartēs dažnedažādos rakursos visbiežāk iemūžināto Aizputes skatu – Tebra ar tiltu, Dzirnavu dīķis ar dzirnavām un pāri visam kādreizējā kuršu pilskalnā uzceltā tagadējā Sv. Jāņa luterāņu baznīca.

Ielas pretējā pusē Tebras kreisā krastā redzams bijušais Pilsmuižas brūzis un pakalnā kādreizējā Pilsmuižas Jaunā pils.

Šajā ainavā neiztrūkstoša ir arī itkā uz pussalas esošā tagadējās Liepājas ielas № 5 apbūve, kas ir Pilsmuižas kādreizējās kalves vietā „pie Liepājas ceļa” (am Libausche Wege).

1838. gadā uz pilsētas zemes esošo Pilsmuižas kalvi ar dārzu toreizējie muižas īpašnieki par 1.200 sudraba rubļiem nodeva ķīlas valdījumā Mozesam Bernicam. Mainoties namīpašniekiem, gruntsgabals aizvien palika pilsētas īpašumā.

1877. gadā šo īpašumu mantoja tirgotājs Ādolfs Bernics, kas visus savus Aizputes namīpašumus 1883. gadā par 14.640 rubļiem pārdeva tirgotājam Zāmuelam Zāmuelam, bet 1887. gadā par tādu pašu summu atpirka un lūdza piešķirt viņam pilnas īpašuma tiesības uz Liepājas ielu № 5, ko pašvaldība noraidīja. Līdzīgu lūgumu noraidīja arī viņa dēlam Aleksandram gan 1929., gan 1940. gadā.

1879. gadā vecajā kalvē sev iztiku pelnīja kalējs Gothards Fenskis ar diviem palīgiem, bet Bernica namā bija Trembes sīkpreču tirgotava un pagalmā labības tirgotava.

1884. gadā te bija Ādolfa Bernica koloniālpreču veikals, labības noliktava un spīķeris, atslēdznieka Kārļa Reinholda darbnīca, kurā viņš algoja divus palīgus.

1914. gadā īpašumu mantoja Ādolfa Bernica atraitne Marianna un dēls Aleksandrs (Šolems), bet 1916. gadā Marianna Bernica atpirka no dēla viņa mantojuma daļu.

1916. un vēl arī 1924. gadā šajā adresē bija Jēkaba Pastera sīkpreču tirgotava, 1926. gadā Kristapa Jansona kalēja darbnīca. Bija arī Dāvida Jozefa ādu ģērētava.

1929. gadā mantojuma ceļā par īpašnieku kļuva Aleksandrs Bernics. 1934. gadā Liepājas ielā № 5 Aleksandram Bernicam bija:

1) dzīvojamā ēka ar 11 istabām, 5 virtuvēm, 1 tirdzniecības un 1 ražošanas telpu;

2) piebūve ar 6 istabām un 1 ražošanas telpu;

3) stallis ar 8 saimniecības telpām;

4) stallis ar 3 saimniecības telpām;

5) ražošanas ēka ar 3 ražošanas un 2 saimniecības telpām;

6) klēts ar 4 saimniecības telpām.

Mūsdienās tā ir pašvaldības dzīvojamā māja.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU