25. marts ir diena, kad pieminam  novadniekus, kuriem padomju okupācijas režīms lika pamest dzimtās mājas un  doties svešumā uz Sibīrijas tālajiem ziemeļu apgabaliem, nedāvājot  cerību reiz kādreiz atkal atgriezties savās mājās. Šāds liktenis 1949. gada 25. martā piemeklēja arī cīravnieku-Snipku ģimeni: māmiņa Olga, tēvs Jānis un viņu četri bērni- Egons, Vitolds, Silvija un Zigrīda tika izsūtīti uz Omskas apgabala Gorjkovskas rajonu.
Vienā zemnīcas istabiņā Astirovkas sādžā  kopā ar Snipku ģimeni kādu laiku dzīvoja arī gleznotāja Tatjana Jaunzeme-Goldmane. Līdztekus zīmējumiem par sadzīviskām tēmām,viņa gleznoja arī portretus eļļas tehnikā. Tā 1950. gadā tapa arī mazās Silvijas portrets.

1956. gada 1.oktobrī Snipku ģimene atgriezās Latvijā, bet Sibīrijā Astirovkas kapsētā uz mūžiem palika daļa no tās- meitene Silvija, kura nomira 1951.gada 9. janvārī , 16 gadu vecumā. Tatjanas Jaunzemes-Goldmanes gleznotais Silvijas portrets , kuram piederīgie, pēc Silvijas nāves, pielīmēja melna auduma sēru lentu, atceļoja viņiem līdzi uz Latviju. To Aizputes novadpētniecības muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai “Padomju režīma represijas 1941. un 1949. gados” nodeva brālis Vitolds Snipke.
Glezna  muzeja krājumā nonāca laika zoba nesaudzīgi skarta un  materiālu novecošanas rezultātā turpinās tās sabrukšanas process, tāpēc priecājamies, ka ar VKKF piešķirto finansējumu  stājglezniecības restauratore Dita Murziņa veiks gleznas “Silvijas portrets" restaurāciju.Glezna pēc restaurācijas  2023. gadā atkal atgriezīsies muzeja  pastāvīgajā ekspozīcijā “Padomju režīma represijas 1941. un 1949. gados.”