dev1

Atmodas ielas nami Nr. 23 un 25 Pirmā pasaules kara gados

 

Atmodas iela № 23 un № 25 Pirmā pasaules kara gados
Atmodas iela № 23 un № 25 Pirmā pasaules kara gados
Atmodas iela № 23 un № 25 2014. gadā
Atmodas iela № 23 un № 25 2014. gadā

 

Par № 25 zināms, ka 1799. gadā 3. ģildes tirgotājs Hiršs Ārons savu namu ar visu pie tā piederošo mantu par 800 Alberta reihsdālderiem uz 90 gadiem nodevis ķīlas valdījumā Izraelam Jozefam. 1811. gadā tas jau bijis cunftīgā cepurnieka Ernsta Heinriha Dōrmana īpašums, un šeit dzīvojis arī Krievijas milicijas (dibināta 1806. gadā krievu-prūšu-franču kara laikā) kapteinis Ēvalds Ernsts fon Manteifelis.

Pirms 1833. gada īpašnieks bijis rātskungs un dzirnavnieks Heinrihs Kristofs Vilke, no kā 1833. gadā gruntsgabalu par 1.000 rubļiem nopircis galdniekmeistars Karls Hāze un 1839. gadā par 1.500 pārdevis Nisenam Bukim (Bucky).

1854. gadā šis gruntsgabals iepaticies Kalvenes muižas īpašniekam baronam Jūliusam fon Firksam, kas par to samaksājis 1.050 rubļus un, domājams, uzcēlis šeit jaunu māju. Kad barons šo īpašumu 1862. gadā pārdeva baronam Vilhelmam fon Buhholcam, viņš par to saņēma 4.500 rubļus. 1863. gadā viņam šeit piederēja koka dzīvojamā māja ar 11 istabām, kurās dzīvoja pats īpašnieks ar mājkalpotājiem, tostarp diviem skolotājiem. Bez dzīvojamās mājas bija šeit arī 1 palīgēka, 2 luksus zirgi, 1 govs.

Pēc 10 gadiem īpašums tika izsolīts, un to par 2.010 rubļiem nopirka pastmeistara kundze Hedviga Rozenberga. Pēc gada viņa par to no Johannas Roscius saņēma 2.500 rubļus, savukārt Roscius vēl pēc gada - 2.650 no baroneses Leonijas fon Hilesenas, dzim. fon Launica. Iespējams, ka tieši Hilesenas laikā dzīvojamais nams ieguva pastkartē redzamo izskatu, jo, kad viņa 1880. gadā to pārdeva virspilskunga tiesas advokātam V. Dreijersdorfam, pēdējais par to samaksāja 5.500 rubļus.

1883. gadā šo īpašumu par 6.000 rubļiem nopirka barons Aleksandrs fon Renne. Viņa laikā šeit atradusies Latviešu uguns apdrošināšanas sabiedrības aģentūra, kuras aģents bijis barons Karls fon Renne.

1889. gadā baronu šeit nomainīja ebreju tirgotāji Hunaui. Par 5.000 rubļiem īpašumu nopirka Ruvens Hunaus, 1901. gadā tiesības uz to nostiprinātas viņa mantiniekiem – atraitnei Rivkai (Rebekai) Hunauai un četriem viņas un Ruvena bērniem, bet 1932. gadā uz dāvinājuma pamata par īpašnieci kļuva Rella Hunaua.

Zināms, ka 20. gs. sākumā šeit Mozess Jozefarts tirgojās ar Krievijā ražotiem pulksteņiem un Gabriels Hercenbergs ar koloniālprecēm. Pirms Pirmā pasaules kara te bijis Hirša Hunaua sīkpreču veikals, taču kara gados šajā mājā telpas aizņēma vācu armijas komandantūra.

Pēckara gados te atkal bija sīkpreču veikals, kas piederēja Hillelam Hunauam, un, pirms Latvijas Banka savai Aizputes nodaļai pielāgoja 1924. gada augustā nopirkto ēku Atmodas ielā № 5, šeit 4 istabās bija Valsts bankas kantoris.

20. gados te kādu laiku bija arī Jehona Ziva dāmu cepuru veikals un Helēnas Ulmeres frizieru veikals, kas te atradās līdz pat 30. gadu beigām. 30. gados šajā adresē bija arī Eliāsa Taubes manufaktūras un galantērijas veikals, ko 1936. gada septembrī pārņēma Šore Taube, kas 1939. gada februārī reģistrēta firmu „Šore Taube” – uzņēmumu ar manufaktūras un sīkpreču tirgotavu.

 

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU

 

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA

Valsts Kultūrkapitāla fonds

AIZPUTES NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJS

Skolas iela 1, Aizpute, Aizputes novads, LV-3456
Telefons Tālruņi: Mob.t. 29623284
e-pasts e-pasts: aizpute.muzejs@gmail.com 
Web Mājas lapa: www.aizputesmuzejs.lv

irk1 Pieejams apmeklējums invalīdu ratiņkrēslos

MUZEJS PIEEJAMS APMEKLĒTĀJIEM:

No 01.10. - 30.04. darbdienās no plkst. 09:00 - 17:00,
katra mēneša 3. sestdienā no plkst. 10:00 - 14:00
No 01.05. - 30.09. darbdienās no plkst. 09:00 - 17:00,
sestdienās no plkst. 10:00 - 14:00