dev1

106. - 107. lapaspuse

 

DSHI 130 Hasenpoth 055

 

106. lapaspuse

Ja vīrs pats nomā vai vada kuģi, viņam nav jāmaksā vēja naudu. Ja notiek citādi, ir jādod vēja nauda. Tad kapteinim ir jāpieņem viņa manta uz borta, jānovieto tā kuģī un jāuzņemas atbildība par mantu uz borta. Kā vēja naudu kapteinim jādod: par lastu labības četri ārtaugi, par lastu sāls četri ārtaugi, par lastu siļķu vienu ēri, par lastu vaska četrus ārtaugus. Par mārciņu Werckes četrus Lībekas feniņus. Par mucu vīna četru āmu[1] apjomā četrus ārtaugus. Par mucu astoņu āmu apjomā – astoņus ārtaugus. Tāpat katram, kurš liek pārvest vīnu, jāmaksā četras ēres par vīna maisu piecu āmu un mazākā apjomā. Par astoņiem āmiem lielāku vīna mucu četras ēres. Pirms kuģa atiešanas šķiperim jāsamaksā trešā daļa vēja naudas.

Par kuģiem, kas ierodas Rīgā. XV.

Ja viens kuģis vai vairāki iebrauc Daugavā, bet dēļ sekluma nevar aizbraukt līdz Rīgai, par kuģa nogādāšanu Rīgā jāmaksā ceturtā daļa kuģa vērtības, par kravas nogādāšanu – trešo daļu, rēķinot pēc lastiem.

Ja kuģis pieder vairākiem cilvēkiem, un viens to grib pirkt no pārējiem. XVI.

 

107. lapaspuse

Ja vairākiem cilvēkiem kuģis pieder kopīgi, un viens no tiem grib kuģi izpirkt no pārējiem, viņam vienam nauda jāsamaksā vienā dienā, bet otrajam jāapsola samaksāt astoņu dienu laikā.

Ja biedriem kopīgi pieder kuģis. XVII.

Ja biedriem kopīgi pieder kuģis, un vienam vīram pieder lielākā daļa, tiem, kam pieder mazākas kuģa daļas, jāseko lielākās daļas īpašnieka [gribai]. Ja notiktu, ka tie ar lielākajām daļām gribētu kuģi pārdot, mazāko daļu īpašniekiem tam ir jāpiekrīt.

Ja kuģis vai baļķi dreifē. XVIII.

Ja kāds atrod Daugavā dreifējošu kuģi vai baļķus, un nogādā tos uz sauszemes, viņam par darbu ir jāsamaksā, kā to dara labi ļaudis.

Ja kādam ir prāmis vai laiva. XIX.

Ja kādam vīram pieder plosts, laiva vai cits viegls kuģošanas līdzeklis, ar ko viņš strādā svētā dienā, viņš par svēto dienu saņem pusi no darbadienu algas un vēja naudas.

Par baļķu plostu. XX.

Ja kāds vīrs pārdod baļķu plostu, baļķi nedrīkst būt īsāki par desmit asīm. Un kad baļķi ir izvilkti krastā, tam, kas tos pārdod, jāsašķiro desmit asīs garos baļķos, un pusi plosta – septiņas pēdas garos baļķos.

 


[1] 1 āms = 120 Rīgas stopi. 1 Rīgas stops = 1,275 litri.

 

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA

Valsts Kultūrkapitāla fonds

AIZPUTES NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJS

Skolas iela 1, Aizpute, Aizputes novads, LV-3456
Telefons Tālruņi: Mob.t. 29623284
e-pasts e-pasts: aizpute.muzejs@gmail.com 
Web Mājas lapa: www.aizputesmuzejs.lv

irk1 Pieejams apmeklējums invalīdu ratiņkrēslos

MUZEJS PIEEJAMS APMEKLĒTĀJIEM:

No 01.10. - 30.04. darbdienās no plkst. 09:00 - 17:00,
katra mēneša 3. sestdienā no plkst. 10:00 - 14:00
No 01.05. - 30.09. darbdienās no plkst. 09:00 - 17:00,
sestdienās no plkst. 10:00 - 14:00