40. - 41. lapaspuse

40. lapaspuse

Ja parādā ir vīrs, kurš dzīvo mūsu pilsētā. XIIII.

Ja kāds otram ir parādā, un dzīvo pilsētā, tiek apsūdzēts par parādu un viņam pilsētā ir mantinieki, rātei sūdzētājam ir jāpagatavo vēstule, bet vēstulē apsūdzētajam jānorāda dienu, kad viņam jāierodas. Ja viņš šinī dienā neatnāk, jāpaziņo sūdzētājam un apsūdzētā mantiniekiem, ka viņiem jāierodas, un viņi [mantinieki] būs līdzvainīgi saskaņā ar pilsētas tiesībām.

Ka vīram ir jāpilda tas, ko viņš otram apsolījis. XV.

Ja kāds vīrs otram labprātīgi un nepiespiesti otram ko ir apsolījis, viņam tas ir jātur un jādara, lai tas būtu tirdzniecībā jebšu citās lietās.

Ka neviens vīrs nedrīkst pieprasīt atlīdzību par glabāšanā atstātu nopirktu mantu. XVI.

Ja vīrs noteiktā dienā pērk no uzticama vīra, nopirkto atstāj viņa uzglabāšanā un vēlāk pieprasa par to atlīdzību, viņš to nedrīkst darīt.

Ka vīrs nedrīkst iebilst pircējam, kurš ir iedevis rokasnaudu. XVII.

41. lapaspuse

Ja vīrs veic pirkumu un par to dod rokasnaudu, un pirkuma noteikumi netiek grozīti tanī pašā dienā, un rokasnauda viņam netiek atgriezta, par pirkumu nedrīkst iebilst neviena no pusēm. Ja viena no pusēm ir saslimusi vai aizceļojusi, to var darīt astoņu dienu laikā.

Kad vienam vīram otru nav jāuzskata par vainīgu. XVIII.

Ja viens vīrs otru apsūdz par kaitējumu, un otrs kaitējumu atzīst un labprātīgi atlīdzina, viņu nav jāuzskata par vainīgu. Par citu ir jārīkojas pēc tiesas. Kaitējumu arī nevar pieprasīt atlīdzināt vājprātīgajam. Vīru arī nevar atzīt par vainīgu, ja divi rātskungi, kam lieta uzticēta, nevar atrast vainas pierādījumus.

Ja vairāki ļaudis ir parādā vīram naudu. XIX.

Ja vairāki ļaudis ir parādā vīram naudu, viņiem visiem to jāatdod un jāatmaksā, nevis tikai katrs savu daļu, bet pēc koprokas tiesībām viņi uzņemas arī citu parādu.

Ja vīrs otram uztic glabāšanā savu mantu. XX.

Ja kāds cilvēks dod otram savu mantu glabāšanā, un tā tiek nolaupīta, nozagta vai sadeg,