76. - 77. lapaspuse

76. lapaspuse

un abi [vīri] var to laicīgi izšķirt un vienoties, tas paliek bez sekām. Ja vīrs tiek aizturēts un nogādāts tiesas priekšā, viņam jānocērt galvu. Viņu var apžēlot pēc sievas vīra gribas, un par to vainīgajam ir jāmaksā viņam desmit mārkas sudraba, bet pilsētai – trīs mārkas sudraba. Un vīrs, ja [neuzticīgo] sievu gribēs paturēt, var viņu ieslodzīt istabā pie maizes un ūdens uz tik ilgu laiku, cik pats grib.

Ja laulāts vīrs tiek pieķerts pie neprecētas sievas. IIII.

Ja laulāts vīrs tiek pieķerts pie neprecētas sievas, lai tā būtu brīvā jebšu dzimtcilvēks, viņam to jāsamaksā ar savām asinīm. Ja viņš citādi grib atpirkties no kauna, viņam pilsētai jāmaksā trīs mārkas sudraba. Ja arī rāte gribēs sodīt laulātu vīru par nešķīstību, viņam, lai sevi attaisnotu, jāzvēr uz svētajiem.

Ja kāds iet pie vīra kalpones. V.

Ja kāds iet pie vīra kalpones viņa namā, un par to netiek apsūdzēts, tas paliek bez sekām. Ja viņš pie kalpones tiek pieķerts, tā viņam jāņem par laulātu sievu. Ja viņš to negribēs darīt, viņam jāmaksā desmit mārkas sudraba. Bet ja viņš to ņem par sievu, tam jānotiek pēc viņa vecāku un radu gribas.

Ja vīrs tiek pieķerts pie kalpones, kas ir dzimtcilvēks[1]. VI.

77. lapaspuse

Ja kāds tiek pieķerts pie vīra kalpones, kas ir dzimtcilvēks, to viņas kungam jāatlīdzina ar vienu mārku sudraba. Ja kalpone no viņa paliktu grūta, to jāatlīdzina ar divām mārkām sudraba un bērnu jāņem pie sevis, bet kalponei jāpaliek par dzimtcilvēku [kā agrāk].

Ja kalps vai kalpone apprecas dienesta laikā. VII.

Ja dienestpuisis vai dienestmeita ir pie sava kunga vai kundzes, un atgadās, ka puisis apņem sievu, vai meita – vīru, viņi var izstāties no kunga vai kundzes dienesta, un atgriezties. Ko viņi sava dienesta laikā ir nopelnījuši, to viņiem jādod.

Ja kalps vai kalpone aiziet no sava kunga jebšu kundzes pirms laika. VIII.

Ja kāds vīrs vai sieva savam kalpam jebšu kalponei ļauj iet pirms noteiktā dienesta laika beigām, viņiem pilnībā jādod visa viņu alga. Tāpat arī, ja kalps vai kalpone no sava kunga vai kundzes aiziet pirms noteiktā laika, kungam vai kundzei jādod viņiem tik daudz, cik viņu alga [bija norunāta]. Ja tas notiek, kalpiem jāpaziņo kungiem ticamus iemeslus, kādēļ no viņiem aiziet. Kalps vai kalpone par savu algu, kas lielāka par vērdiņu, var zvērēt uz svētajiem par savu kungu vai kundzi, ja var pierādīt, ka ir kalpojuši viņiem. Ja kalps vai kalpone no sava kunga vai kundzes

[1] Dzimtcilvēks – cilvēks, kas ir kāda brīva cilvēka mantojams īpašums, respektīvi, vergs. Citos Rīgas tiesību kodeksos dzimtcilvēki jeb nebrīvie viduslejasvācu valodā saukti drel – karagūstekņi, tātad karagājienos uz pagānu zemēm sagūstītie. Par vergu pēc tiesas sprieduma varēja kļūt arī kristieši, kas ar naudu nespēja atlīdzināt smagu noziegumu, vai par lielu parādu neatdošanu.