Katoļu iela

Savu nosaukumu tā, domājams, ieguva no Vecpils katoļu draudzei šīs ielas galā piederošā gruntsgabala (mūsdienās Kuldīgas iela № 1 un № 3). 1940. gada rudenī Katoļu iela tika pārdēvēta par Sarkano ielu, 1941. gada jūlijā atguva veco nosaukumu, kuru vēlreiz zaudēja 1948. gada 31. oktobrī, kad tika pārdēvēta par Pionieru ielu. Kopš 1990. gada Aizputē ir atkal Katoļu iela.

Ap 1940./41. gadu tapušajā fotogrāfijā redzams Katoļu ielas sākums

Katoļu ielas sākums 2014. gadā

Savulaik šo vietu sauca par Falkenhofu, kas savu nosaukumu ieguva no Aizputē praktizējošā 1744. gadā Kēnigsbergā medicīnas doktora grādu ieguvušā Johana Jozefa Falka (viņš arī Falke). Zināms, ka 1746. gadā viņš dzīvoja Liepājā, bet pēc tam kaut kad pārcēlās uz Piltenes apgabala galvaspilsētu Aizputi, kur šajā vietā ierīkoja savu rezidenci. 1760. gadā Falks piedāvājās šo savu namu izīrēt Landrātu kolēģijai tās sēžu vajadzībām, un 1765. gadā Landtāgs jau noslēdz ar Falku pirkšanas – pārdošanas līgumu par 2.000 Alberta reihsdālderiem, saglabājot tiesības Falkam ar sievu arī turpmāk tajā dzīvot. Pēc Falka nāves 1782. gadā viņa atraitne noslēdz ar Landrātu kolēģiju dzīvokļa īres līgumu par 50 dālderiem gadā līdz viņas mūža beigām, kas pienāca 1785. gadā.

Par Piltenes landrātu kolēģijas namu, sauktu arī par Apgabala namu, ēka kalpoja līdz 1804. gadam, kad tās lielā vecuma dēļ kolēģija vajadzībām nebija vairs izmantojama, tādēļ tika pārdota.

No augstlabdzimušās Piltenes bruņniecības bijušo Falkenhofu par 1.635 dālderiem nopirka Rokaišu un Nogales dzimtkungs Augusts fon Firkss, bet 1819. gadā bijušo kolēģijas namu ar visu torņa pulksteni maiņas kārtībā no Firksa ieguva dzirnavnieks Heinrihs Kristofs Vilke, kas to 1829. gadā uzdāvinājis Benignai Gotlībai Vilkei.

1844. gadā šo īpašumu nopirka Aizputes apriņķa tiesnesis barons Aleksandrs fon Renne, 1872. gadā Pauls fon Renne, 1874. gadā Luīze fon der Ostena - Sakena, 1877. gadā Olga fon Rikmana, dzim. Ostena - Sakena, no kuras 1922. gadā namu mantoja viņas meita Elvīra Vilhelmīne fon Rikmana.

1923. gadā šo Katoļu ielas īpašumu par Ls 3.500 nopirka Aizputes vācu ev.-lut. draudzes priekšnieks Eduards Šverdūts, kas 1932. gadā to par Ls 5.000 pārdeva Rīgā dzīvojošam zvērinātam advokātam Alfrēdam Ābeltiņam, bet viņš gadu vēlāk jau par Ls 15.000 – Latvijas vācu ev.-lut. draudžu savienībai. Šī uzkrītoši lielā cenu starpība liek domāt, ka šo divu pirkumu starplaikā ir notikusi pamatīga ēkas pārbūve.

30. gados šeit bija Aizputes ev.-lut. baznīcas vācu draudzes pēdējā mācītāja Valtera fon Hiršheita, kas 1939. gadā kopā ar ģimeni repatriējās uz Vāciju, dzīvoklis un darba telpas.

Mūsdienās Katoļu iela № 1 ir pašvaldības īpašums. Ēkas 1. stāvā darbojas Tautas lietišķās mākslas studija „Aizputes kamolītis“ audējas, kā arī apskatāma V. Jēriņas leļļu kolekcija. Šeit ir arī sabiedrisko darbu veicēju organizēšanas punkts, 2. stāvā – dzīvokļi.

№ 3 bija Inas Šverdūtes māja.

18. gs. šajā vietā bija viena no piecām tolaik bagātākā Aizputes tirgotāja Heimana Vulfa seniora mājām. Mitausche Anzeiger 1802. gada 31. jūlija № 32 publicēts sludinājums, ka 18. augustā izsolē pārdos mirušā Heimana Vulfa piecas mājas. Šo māju acīmredzot nopircis aprakstā par Katoļu ielu № 1 pieminētā Johana Jozefa Falka (Falkes) brāļa dēls 1746. gadā Leipcigā dzimušais un 1774. gadā Hallē medicīnas doktora grādu ieguvušais, kopš 1774. gada Kurzemē praktizējošais un kopš 1798. gada Piltenes apgabala ārsts Johans Gotfrīds Falke (viņš arī Falks), jo 1811. gada dvēseļu revīzijas laikā šeit bijis viens no viņa namiem. Taču pats viņš dzīvoja tagadējā Atmodas ielā № 22.

1834. gadā te bijis neprecētā galdniekmeistara Johana Frīdriha Vendela nams. Vendels togad arī miris. Nākamās ziņas ir par 1855. gadu, kad šo īpašumu par 2.600 rubļiem pārdevuši mirušā pilskunga fon Ofenberga mantinieki. Pircējs bijis barons fon Sakens. 1858. gadā brīvkungs fon der Ostens - Sakens to par 2.700 rubļiem pārdevis Hannai Zārai Feinbergai, bet 1891. gadā par to pašu summu nopircis Žanno (Joels) Feinbergs.

1921. gadā īpašuma tiesības nostiprinātas mirušā Žanno Feinberga mantiniecēm, no kurām viņu mantojumu 1923. gadā par 70.000 Latvijas rubļiem nopirka Ina Šverdūte.

Labā pusē redzami 1936. gadā izveidotie apstādījumi starp Katoļu ielu un Pasta ielu. Aiz kokiem pamanāma divstāvu mūra ēka Pasta ielā № 1. (Sk. Pasta iela ap 1900. gadu)

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU