Detaļas

Publicēts 18 Oktobris 2024

Aicinām turpināt iepazīt vācbaltiešu kulināro mantojumu, piedaloties vācbaltiešu tradicionālo ēdienu gatavošanas meistarklasē kopā ar Alsungas Dižsaimnieci LAILU PUĶĪTI.
Aktivitāte notiek projekta “Kopīgo un atšķirīgo meklējot: Aizputes vācbaltiešu, ebreju un latviešu veidotais kultūrvēsturiskais mantojums” ietvaros.
Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, zvanot mob. t. 29623284
Meistardarbnīcu finansē Kurzemes plānošanas reģions "Kurzemes kultūras programmas 2024" ietvaros realizētajā Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā "Latviešu vēsturiskās zemes" un Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Detaļas

Publicēts 16 Oktobris 2024

Piektdien, 11. oktobrī plkst. 17:00 muzeja izstāžu zālē ir atklāta šī gada pēdējā mākslas izstāde "BIRUTAS STĀSTIŅI".
Izstāde ir ļoti īpašs mākslinieces Birutas Jansones veltījums Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem.
Tā ir mākslinieces grafikas zīmējumu sērija, kas radusies no 2018.-2022. gadam un 12 autorleļļu kolekcija "Gaismas vēstneses".
Mākslinieces komentārs par izstādes vēstījumu: "Pēkšņi sagribējās zīmēt uz melna papīra un bija liela vēlēšanās parunāt, pastāstīt, par ko domāju, kas priecē, kas sāp. Izstāstīt par to, ko mēdz rakstīt dienasgrāmatā, par ko papļāpā pie tējas tases, dalīties ar to, kas man ir svarīgs. Tāda privāta saruna publiskā veidā".
Izstāde būs apskatāma līdz 2025. gada 10. janvārim.
Nāciet priecēt acis un sirdi!

Detaļas

Publicēts 14 Septembris 2024

Līdz 1939. gada 30. oktobrim Aizputes pilsētā līdzās pamatnācijai un ebreju kopienai dzīvoja un pastāvēja arī liela vācbaltiešu kopiena, kas pilsētai devusi tās vācisko nosaukumu - Hasenpoth.
25. augustā bija iespēja iepazīt Aizputes ebreju kopienas vēsturi, tradīcijas, svētkus, mūziku un kulināro mantojumu.
12. oktobrī turpināsim meklēt kopīgo un atšķirīgo, izzinot AIZPUTES VĀCBALTIEŠU kopienas vēsturi, kultūru, tradīcijas un kulināro mantojumu sadarbībā ar Latviešu - vācbaltiešu centra “DOMUS RIGENSIS” lektorēm- filoloģi- ģermanisti NORU RUTKU un Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesori, literatūrzinātnieci, vācbaltiešu kultūrvēstures speciālisti MĀRU GRUDULI projekta “Kopīgo un atšķirīgo meklējot: Aizputes vācbaltiešu, ebreju un latviešu veidotais kultūrvēsturiskais mantojums” aktivitāšu ietvaros.
Aktivitātes finansē Kurzemes plānošanas reģions "Kurzemes kultūras programmas 2024" ietvaros realizētajā Valsts kultūrkapitāla fonds mērkprogrammā Latviešu vēsturiskās zemes.

Detaļas

Publicēts 14 Septembris 2024

Klāt septembris un arī SEPTEMBRA bērnu radošās brokastis muzeja Saimes istabā.
Jau 28 septembrī!
Mūsu muzejpedagoģēm Ingai un Ivetai padomā ir kas ļoti jauks muzeja mazajiem draugiem.
Priecāsimies Jūs atkal satikt!
Pie viena- atgādinām bērnu vecākiem, ka vietu skaits nodarbībā ir ierobežots.
Zvaniet un savus bērnus piesakiet, neatliekot uz vēlāku laiku!

Detaļas

Publicēts 05 Septembris 2024

Turpinot meklēt mums kopīgo un atšķirīgo Aizputes bijušo iedzīvotāju - vācbaltiešu un ebreju kultūrvēsturiskajā mantojumā, piedāvājam iespēju 5.septembrī piedalīties nodarbībā "Tinktūras un eliksīri" kopā ar VAIRU KĀRKLIŅU.

Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, zvanot, 29623284
Nodarbība notiek projekta " Kopīgo un atšķirīgo meklējot: Aizputes vācbaltiešu, ebreju un latviešu veidotais kultūrvēsturiskais mantojums", kuru koordinē Kurzemes plānošanas reģions "Kurzemes kultūras programmas 2024" ietvaros realizētajā Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā "Latviešu vēsturiskās zemes".

Detaļas

Publicēts 16 Augusts 2024

Kurzemes mazpilsētai Aizputei ir sena vēsture. Šogad  tā svin savas pastāvēšanas 776. gadskārtu, tādēļ var teikt, ka Aizpute ir vieta, kuras ielās satiekas gadsimti.
Gadiem ejot, jo īpaši 20. gadsimtā, pilsēta ir piedzīvojusi lielas izmaiņas ne tikai tās vizuālajā izskatā, bet arī iedzīvotāju nacionālajā sastāvā. Aizputē līdzās pamatnācijai līdz 1939. gadam pastāvēja un dzīvoja ievērojama vācbaltiešu kopiena, kas pilsētai deva tās vācisko nosaukumu Hasenpoth, un līdz 1941. gada oktobrim – liela ebreju kopiena. Šī multikulturālā vide Aizputē ir izveidojusi savdabīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas turpina dzīvot vienuviet ar pilsētas šodienu. Ebreju un vācbaltiešu celtās mājas, kas veido pilsētas vēsturiskā centra koka arhitektūru, ir kā muzejs zem atklātām debesīm. Tās kā pilsētas kultūrvēstures liecības glabā un nemitīgi papildina stāstus par to reiz bijušajiem iemītniekiem – Aizputes iedzīvotājiem, viņu sadzīvi, nodarbošanos, kultūras tradīcijām. Šos stāstus pētīt, izzināt, izstāstīt nākamajām aizputnieku paaudzēm un popularizēt pilsētas viesiem ir muzeja uzdevums.
Ar mērķi dot savu artavu Aizputes ebreju kopienas kultūrvēstures izzināšanā, saglabāšanā, popularizēšanā un veicināt saliedētas, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanos un pastāvēšanu Aizputē, muzejs sagatavoja projekta pieteikumu “Kopīgo un atšķirīgo meklējot: Aizputes vācbaltiešu, ebreju un latviešu veidotais kultūrvēsturiskais mantojums” Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2024” ietvaros izsludinātajā VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un projekta pieteikumu “Ebreju kultūras mantojums Aizputē” Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Abi projekti saņēma fondu finansiālo atbalstu.
Projektos plānoto aktivitāšu ietvaros 25. augustā Aizputes novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Rīgas Ebreju kopienu organizē Ebreju kultūras dienu Aizputē, aicinot iepazīt pilsētas agrāko iedzīvotāju – ebreju vēsturi, kultūru, tradicionālās zināšanas un kulināro mantojumu.

Šīs dienas pasākumi iesāksies plkst. 13.00 ar piemiņas brīdi – Aizputes draudžu garīdznieku un ebreju kopienas pārstāvju ekumenisku aizlūgumu Aizputes ebreju Holokausta vietā - Dzirkaļu mežā pie aizputnieku uzstādītā piemiņas akmens. (Pulcēšanās bijušā Aizputes lidlauka teritorijā pie Aizputes-Kalvenes šosejas.)
Plkst. 14.30-16.30 Aizputes novadpētniecības muzejā ar ebreju virtuves īpatnībām, produktu izcelsmes un pagatavošanas likumiem jeb kašrutu iepazīstinās muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis un Rīgas Ebreju kopienas valdes locekle Gita Umanovska, savukārt meistarklasi tradicionālās Šabata maizes jeb halas gatavošanā vadīs ebreju virtuves lietpratēja Tatjana Bekermeistere. Interesentiem lūgums pieteikties iepriekš, zvanot 29623284 (Jolanta).
Plkst. 17.00-18.30 Aizputes pilsētas kultūras namā, bij. sinagogas ēkā, Atmodas ielā 16, I. Ļenska un G. Umanovskas stāstījums par ebreju vēsturi, tradīcijām, svētkiem un rituāliem. Kultūras dienu noslēgs Rīgas ebreju kopienas jauktā kora “Šofar” koncerts (mākslinieciskais vadītājs Josifs Cisers, koncertmeistare Raisa Kažoka). Koris “Šofar” ir vienīgais ebreju koris Baltijā, koncertā skanēs dziesmas jidišā, ivritā un ladino valodā.

Detaļas

Publicēts 10 Augusts 2024

Piektdien, 9. augustā plkst.14:00 Aizputes pilsētas 776. dzimšanas dienas svinību nedēļā Aizputes novadpētniecības muzeja izstāžu zālē tiks atklāta gleznotājas Laines Kainaizes Aizputes plenēros tapušo darbu izstāde “Veltījums Aizputei”.
Izstādē apskatāmie darbi ir mākslinieces L. Kainaizes atbilde uz jautājumu ”Kas mani, dzimušu rīdzinieci, saista ar Aizputi?”
Tas sākās 1974. gada jūnijā, kad Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļas pirmā zaļā prakse bija Aizputē. Šīs pilsētas šarms un gleznieciskums viņu savaldzināja, bet vēl nepaspēja izpausties darbos.
Jau pēc Akadēmijas pabeigšanas L. Kainaize nolēma atkal meklēt un arī atrast iedvesmu Aizputes pilsētā. “Aptuveni desmit vasaras Aizpute mani ir radoši uzrunājusi, barojusi, iedvesmojusi, likusi sevi iemīlēt. Vispirms jau ar arhitektūra, koka celtnes, kuras, gan pamazām izzuda, un tas bija sāpīgi. Otrkārt, cilvēki, kuri neatteica pozēt, jo tolaik es strādāju tikai no dabas. Ļoti gribējās iemūžināt to siltumu, kuru uztvēru no bērnu fantāzijas pārbagātajām rotaļām māju pagalmos. Cilvēki man uzticēja savus dzīves stāstus. Arī dabas tuvums: Tebras upes krasti, kastaņi, netālie lauki un pakalni mani veldzēja”, savās izjūtās dalās māksliniece.
Laiks ritēja. Ir pagājuši jau apmēram 25 gadi, kopš māksliniece pēdējo reizi gleznoja Aizputē. Pagājušā vasarā, ar saviem draugiem atkal nokļūstot Aizputē, Lainei Kainaizei dzima ideja par izstādes izveidi Aizputē. Tā sakomplektēta no 26 darbiem un veltīta Aizputes pilsētai un tās cilvēkiem.
Viena izstādes ekspozīcijas daļa veltīta aizputnieku-Sproģu ģimenei , bet pārējā ekspozīcijas daļa attēlo Aizputes arhitektūru, cilvēkus un dabu. “Cilvēki veido pasauli ap sevi. Daži to dara ļoti dāsni, daloties ar citiem. Man ļoti gribētos, lai tas, kas Aizputē ir īpatns, valdzinošs un neatkārtojas, turpinātu pastāvēt”, aizputniekiem novēl L. Kainaize.
Izstāde būs apskatāma līdz 7. oktobrim.

Detaļas

Publicēts 05 Jūlijs 2024

No 1. jūlija līdz 5. augustam muzeja izstāžu zālē apskatāma Aizputes gleznotājam Jānim Gunāram Kalnmalim veltītā izstāde "Jāņa Gunāra Kalnmaļa Aizputes plenēri", kurā eksponēti gleznotāja 2013., 2015. un 2016. gados Aizputē organizētajos starptautiskajos gleznotāju plenēros radītie darbi no Aizputes novadpētniecības muzeja gleznu krājuma.

Šī izstāde ir veltījums gleznotājam Jānim Gunāram Kalnmalim, kurš šogad būtu svinējis savu  85 gadu jubileju.  

Detaļas

Publicēts 05 Jūlijs 2024

Aicinām uz zaļā dzīvesveida praktizētājas Vairas Kārkliņas vadītā apmācību cikla "Zaļā kosmētika" noslēdzošo -4.nodarbību  8. jūlijā plkst.18:00.

Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, zvanot mob.t.29623284.

Iesakām

Aicinām

Gaidām ciemos!

Detaļas

Publicēts 12 Jūnijs 2024

KAD Vasaras Saulgrieži un Ligo diena jau ar roku aizsniedzamas, ir pēdējais laiks vēl pagūt uzzināt un iemācīties gardas gaļas marinēšanas un pagatavošanas receptes kopā ar saimnieci AUSMU ŠTĀLI, lai ir ar ko pārsteigt Jāņu bērnus savā sētā.
Būs arī marinēto un grilēto gardumu degustācija.
Iesakām,
Aicinām,
Gaidām ciemos!