Misiņkalns

Misiņkalna brīvdabas estrāde ap 1930. gadu

Misiņkalna brīvdabas estrādes vieta 2015. gadā

Turpinot ceļu, kas no Avotu ielas ved lejup, no Kuršinska tilta jādodas kalnup, lai pa Brīvības ielu nokļūtu pilsētas parkā Misiņkalnā.

Kā aizputnieku izpriecu vieta Misiņkalns pieminēts jau 1896. gada 11. maija pilsētas domes sēžu protokolā. Todien lemts par to, kā Aizputē rīkot imperatorisko augstību kronēšanas dienas [14. maijā] svinības, proti, „otrās dienas vakarā no 4 – 9 notiks tautas izpriecas Misiņkalna mežā”.

Līdz agrārai reformai Misiņkalns atradās Aizputes Pilspagasta teritorijā un bija Pilsmuižas īpašums. 1920. gada 30. jūnijā pilsētas valde rakstīja Zemkopības ministrijai, Centrālai zemes ierīcības komitejai, Mežu departamentam, ka ir nolēmusi visu iedzīvotāju labā Misiņkalnu pārvērst par parku.

1924. gada 23. septembrī Zemkopības ministrijas Zemkopības departamenta Mērniecības daļas vecākais mērnieks Aleksandrs Zvanītājs ziņoja Aizputes pilsētas valdei, ka „Aizputes pilsētas robežās uz Misiņkalna (augstums 96 mtr. virs jūras līm.) ir uzbūvēts trigonometriskā tīkla I kl. zignals «Aizpute»”. Runa bija par trigonometrisko torni, kas tika uzbūvēts Misiņkalna augstākajā vietā.

1929. gada 7. maijā toreizējais pilsētas galva rakstīja Aizputes virsmežzinim par aizsargu parkā „Misiņkalnā” konstatētiem patvarīgiem postījumiem.

„Lai gan aizsargu parks «Misiņkalns» bija nodots Aizputes pilsētas valdes pārziņā un uzraudzībā, pilsētai savu aprobežoto līdzekļu dēļ nebija iespējams algot īpašu sargu. Pagājušā ziemā lielā aukstuma un bezdarba dēļ pilsētas valdei nācās izsniegt daudzām vistrūcīgākām ģimenēm kurināmo materiālu. Tomēr visus trūcīgo lūgumus dēļ šāda veida pabalsta pilsētai nebija iespējams apmierināt. Kā tagad noskaidrojas, tad ļoti daudzi trūcīgie iedzīvotāji ir izdarījuši patvarīgu Misiņkalna postīšanu, nocērtot tur vairākus lielus kokus un ļoti daudz resnākos krūmājus.

.. Aizputes pilsētas valde, ja tas citādi nebūtu iespējams, būtu ar mieru samaksāt izcirsto koku taksēto vērtību un izcirsto koku vietā iestādīt jaunus lielākā skaitā.”

Lūk, šādā Misiņkalnā 1929. gada 14. jūlijā Aizputē notika 2. Lejas-Kurzemes dziesmu svētku atskaņas koncerts. Kā ziņoja vietējā prese, „par virsdiriģentu uzaicināts Teodors Reiters, kurš savu piekrišanu jau devis. .. Svētkos būs norīkotas pavisam 1000 sēdvietas. Estrāde Mednieku laukumā būs izgreznota ar zaļumiem un karogiem, kā arī ierīkos 2 goda vārtus.”

1920. gadā labi iecerēto Misiņkalna parka ierīkošanu uzsāka tikai pēc tam, kad pēc 1934. gada 15. maija nomainījās pilsētas vadība un Misiņkalns tika pārdēvēts par Vadoņkalnu. 1935. gadā 30,357 ha lielo zemesgabalu piešķīra pašvaldībai pilsētas parka vajadzībām, un pavasarī sāka labiekārtošanas darbus.

Fotogrāfijā redzamās tautiskā stilā projektētās estrādes būvniecība tika pabeigta 1937. gada jūlija pēdējās dienās, gatavojoties 3. Aizputes novada dziesmu svētkiem, kas notika 1. augustā. Vēl 30. jūlija Kurzemes Vārdā minēts, ka pašlaik steidz pabeigt jauno estrādi. Līdz dziesmu svētkiem dabas parkā „Vadoņkalns” bija ierīkoti kājceliņi, apdēstītas alejas, izrakts Gulbju dīķis un veikti citi labiekārtošanas darbi.

Tikai 1938. gada 10. februārī Iekšlietu ministrijas Būvniecības departamenta Aizputes apriņķa būvinspektors būvinženieris A. Vācietis nosūtīja Aizputes pilsētas valdei tajā pašā datumā apstiprināto „Aizputes pilsētas valdes koka mūzikas estrādes būvprojektu Aizputes Vadoņkalnā” kopā ar „Vadoņa kalnā uzceltās mūzikas estrādes” plānu. Tātad vispirms uzcēla, pēc tam apstiprināja būvprojektu...

1938. gada jūnijā notika sarīkojumu laukuma izbūve, izrīkojuma laukuma planēšana, kā arī grants pārvešana uz Gulbju saliņu. Izbūvēja Gulbju dīķa kāpnes un iegādājās laivu.

Aizputnieku sarunvalodā nosaukums „Vadoņkalns” neieviesās. Tas bija un palika Misiņkalns, kas strauji kļuva par pilsētnieku iemīļotu, koptu un saudzētu atpūtas un sabiedrisku pasākumu vietu.

Mūsdienās Misiņkalns ir iecienīta pastaigu vieta, Misiņkalna dabas parka teritorijā regulāri veic jaunu koku stādījumus un kopj pastaigu takas. Misiņkalna mototrasē divreiz gadā notiek sacensības motokrosā. Par kādreizējās estrādes atrašanās vietu liecina vairs varenu koku ieskauts asfaltēts laukums ar koka podestiem dziedātājiem un zāliens ar solu rindām skatītājiem.

Pakalnā virs estrādes laukuma atrodas represēto aizputnieku piemiņai stādīta aleja un piemiņas akmens.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU