Aizputes - Saldus lauku dzelzceļa Aizputes stacijas ēka
Stacija atradās tieši pretī tagadējās Brīvības ielas sākumam.
Jau tolaik, kad vēl tikai lēma par Liepājas - Aizputes dzelzceļa līnijas izvedi, tika domāts to vēlāk papildināt ar līnijām Aizpute – Saldus un Aizpute – Kuldīga. Spriežot pēc arhīva dokumentiem, līnijas Aizpute – Saldus projekts, ieskaitot dzelzs tiltu pār Ventu pie Skrundas, bija pilnībā izstrādāts jau 1911. gadā. Taču līdz Pirmajam pasaules karam līnijas izbūves darbi netika uzsākti, domājams, naudas līdzekļu trūkuma dēļ. Privātā projekta īstenošanu apgrūtināja arī nepieciešamība vienoties ar daudzajiem zemes īpašniekiem, pār kuru privātīpašumiem dzelzceļa līniju bija plānots būvēt.
1916. gadā šis projekts ieinteresēja vācu okupācijas varu, kuras karaspēks okupētajā Latvijas daļā izbūvēja vairākas dzelzceļa līnijas ne tikai frontes apkalpošanai un citām stratēģiskām vajadzībām, bet arī mūsu zemes saimniecisko bagātību, it īpaši mežu, nesaudzīgai izmantošanai. 1916. gada septembrī Aizputes – Saldus līnijas projekta dokumenti, kas nebija izvesti uz frontes aizmuguri, bija pārtulkoti vācu valodā.
1917. gada 28. novembrī Aizputes apriņķa vācu okupācijas pārvalde lauzītā latviešu valodā izsludināja, ka: „Pie Aizputes – Skrundas dzelza ceļa ir vajadzīgi 3 Šloseri, 2 būvmeisteri un vēl 40 strādnieki. Visi veseli cilvēki, kuriem jābūt līdza ēdami – un dzerami trauki, gulami dekķi, kāju apavas u.t.p. tiek uzaicināti tūlīn piedoties bürgermeistara valdei.” Tālāk minēts, kam kāda alga tiek maksāta un ka „uztura iekš šīs cenas nav ierēķināta, bet šo var dabūt par samaksu no Mk. 1,20 par dienu”, un „korteli var dabūt par brīvu”. Ar „korteli” šeit domāta pajumte.
Šis sludinājums acīmredzot bija tapis, pamatojoties uz Kurzemes vācu militārās pārvaldes 1917. gada 14. novembra rīkojumu, uz kuru 1917. gada 7. decembrī atsaucās Kuldīgas municipalitāte, ziņojot, ka „visiem neprecētiem iedzīvotājiem vecumā no 17 līdz 40 gadiem šodien bija jāierodas maģistrātā ārsta izmeklēšanai, .. novērtējot viņu piemērotību pie lauku dzelzceļa Aizpute – Saldus līnijā Aizpute – Skrunda. Par derīgiem tika atzīti 29, un 12 no viņiem jau 9. decembrī bija jāierodas Aizputē.
1918. gada 18. jūlijā dzelzceļa līnijas Aizpute – Saldus pabeigšanai tika meklēti 300 civilstrādnieki, bet 29. oktobrī laika posmam līdz decembra beigām – vēl 180.
1918. gada 13. decembrī šo dzelzceļu no vācu militāristiem pārņēma Latvijas Satiksmes ministrija.
Pēc Glūdas – Liepājas platsliežu dzelzceļa izbūves Skrundas – Saldus posms tika slēgts. Atlikušo posmu ekspluatēja vēl līdz 1930./31. gada ziemai, kad lielā sniega daudzuma un stipro vēju dēļ dzelzceļš decembrī tika pamatīgi ieputināts. Regulāru kustību neatsākot, 1931. gada 10. februārī dzelzceļu vilcienu kustībai slēdza un 1931./32. gadā nojauca.