18. un 19. lapaspuse

18. lapaspuse

Ja šādas tiesības ir apstiprinātas, bez šaubām var teikt, ka arī Aizputē dzīvojošo ebreju tiesības nodarboties ar namnieku amatiem, tirdzniecību un sīktirdzniecību ir pieskaitāmas pie Visaugstāki apstiprinātajām tiesībām. Tā kā, saskaņā ar pilsētu nolikumu, visiem, kas grib izmantot šīs tiesības, ir jāierakstās ģildēs, nav apšaubāms, ka tie ebreju tirgotāji, kas Aizputē dzīvo pašlaik vai gribēs tur pierakstīties, atbilstoši viņu kapitāla lielumam ir jāieraksta vienā no trim ģildēm[1]. Tiem, kas nodarbojas ar amatniecību, arī ir jāaplēš un jāpieraksta viņu kapitāls.

2. Kas attiecas uz topošo ebreju ģilžu piederīgo tiesībām vēlēt un ieņemt pilsētas pārvaldes amatus, nav atrodams, ka viņiem līdz šim būtu bijušas šādas tiesības

19. lapaspuse

ieņemt pilsētas amatus, tādēļ tam nav jānotiek līdz sevišķam Visaugstākajam rīkojumam, un tos nav jāpasludina par vēlēttiesīgiem. Ja tiem Aizputes ebreju iedzīvotājiem, kas piederēs pie ģildēm, būs kristīgajiem līdzvērtīgas vēlēšanu tiesības, tos nav jāizslēdz, bet pēc vēlēšanu zvēresta nodošanas viņu sinagogās ir jāpielaiž pie balsošanas.

3. Kas attiecas uz ebreju tautības ģilžu piederīgo kapitāla nodokli, ir sagatavots recess, ka tam jābūt dubultā apjomā. Šo rīkojumu ir jāpaziņo arī Aizputes pilsētā pierakstītajiem ebrejiem, kā arī to, ka visiem Aizputes ebrejiem pilsētas kasē ir jāiemaksā 40 valstsdālderus kvartāla naudas katru gadu. Tas ir pamatots uz landtāga lēmumu

[1] Ģildes – šeit namnieku nodokļu maksātāju kategorijas, kas tika ieviestas ar 1785.g. vietniecības iekārtas pilsētu nolikumu, Kurzemē – pēc 1795.g.. Pie pirmās ģildes piederēja namnieki ar deklarētu 10000 – 50000 rubļu lielu kapitālu. Viņiem bija tiesības tirgoties iekšzemē un ārzemēs. Otrās ģildes piederīgajiem bija 5000 – 10000 rubļu liels kapitāls, trešās ģildes piederīgajiem – 1000 – 5000 rubļu liels; viņi drīkstēja tirgoties tikai iekšzemē. Visu ģilžu piederīgie valstij maksāja gada nodokli – 1% no deklarētā kapitāla. (Dunsdorfs E., 1973., 256.lpp.) Namnieku un pilsētu iedalījums nodokļu maksātāju kategorijās – ģildēs un oklados saglabājās līdz 1917. gadam.