110. - 111. lapaspuse

110. lapaspuse

4. Ceturtkārt, viņiem rītos un vakaros čakli jālūdzas kopīgi ar saviem bērniem un kalpiem par grūtās sērgas novēršanu, un lai neviens no viņiem neizvairītos no mācītāja kopīgajām lūgšanām baznīcā.

5. Piektkārt, saslimušie vai tie, kuru namos jau ir sākusies sērga, pēc priekšniecības rīkojuma nedrīkst tuvoties veselajiem. Par pārkāpšanu 50 marku[1] sods.

6. Sestkārt, saslimušie nedrīkst iziet no istabas, un tos jāaprūpē, jāuzrauga un jāuztur noteiktām personām, ko apstiprina nabagu priekšnieks.

7. Septītkārt, mācītājam bez bailēm un Dieva spēkā ir jāapmeklē slimie tāpat kā veselie, un mirušos godīgi jāapbedī.

8. Astotkārt, viņiem ārstam (kura pienākums šinī laikā ir uzraudzīt visus nabagus un nespējniekus) pēc taisnības ir jāmaksā noteikta stipendija, un ārstu jāatbrīvo no visiem namnieku nodokļiem un pienākumiem.

111. lapaspuse

9. Devītkārt, ir jānozīmē arī [līķu] nesēji, un viņus jāatalgo no mirušo mantas vai kopīgām iemaksām.

10. Desmitkārt, amatpersonām – fogtam, baznīcas un nabagu priekšniekam ir jāpalīdz mācītājam, lai šie noteikumi tiktu ievēroti.

1710. gadā mums bija smags mēris.

1602. gadā mums arī bija smags mēris.[2]

[1] 1 naudas marka = 4 vērdiņi = 36 šiliņi.

[2] Divi iepriekšējie ieraksti, spriežot pēc rokraksta, rakstīti 18.gs. 1. pusē.