132. - 133. lapaspuse

132. lapaspuse

1619.g. 25. jūlijā pēc jaunā stila augstdzimušā un stingrā Piltenes pilskunga Jakoba Gēdemaņa priekšā ir ieradušies godājamais Sebastians Otte, namnieks un cepurnieks, un viņa svaine, Abrahama Šūmahera atraitne Anna Kedinga no Kuldīgas, un paziņojuši, ka viņi jau ilgu laiku ved tiesas procesu ar Augustīnu Rozentālu vecāko par zemesgabalu, sauktu Ķieģeļu lauks, līdz 1615.g. galma tiesā Kuldīgā tika noslēgts publisks līgums, saskaņā ar kuru zemei bija jāpaliek sūdzētājai un viņas māsai, bet apsūdzētajam Rozentālam to pilnībā jāatņem. Taču pēc tam Rozentāls šādu publisku līgumu nekādi negribēja pildīt, bet kad bija šo zemi piedāvājis pārdošanai, vienmēr tam pretojās. Kad minētais pilskungs Jakobs Gēdemanis tiesā nolēma, ka visiem ir jāpieturas pie Kuldīgā noslēgtā līguma, Augustīns Rozentāls jaunākais un viņa brālis Hanss sava tēva vārdā pilnībā un uz mūžīgiem laikiem atteicās no jebkādiem iebildumiem šinī lietā, un viņām atļāva ar zemesgabalu veikt darījumus un pārdot. Kad nu tas ir noticis, uzrādīts un noskaidrots, pilskunga Jakoba Gēdemaņa rīkojums zināšanai tika ierakstīts mūsu pilsētas grāmatā. Aizputē, augstāk minētajā datumā.

133. lapaspuse

Seko spriedums, kas vārds vārdā skan šādi:

Pēc tam, kad Abrahams Šūmahers un Francs Mihels ir iesnieguši sūdzību pret Augustīnu Rozentālu par Aizputē esošo zemesgabalu, kas minētajam Rozentālam uz 14 gadiem bijusi piešķirta par 100 florēnu renti, bet Rozentāls minēto zemi ir paturējis daudz ilgāku laiku. Tādēļ Rozentālam minēto zemi kopā ar tās piederumiem un augļiem jāatgriež īpašniekiem un jāatlīdzina visi kaitējumi. Galma tiesā abas puses ir izlīgušas un vienojušās, ka sūdzētājiem bez iebildumiem jaatdod zeme un pašlaik klosterī uzglabātā labība, bet apsūdzētais Rozentāls tam piekrīt un apsolās visdrīzākajā laikā zemi atstāt, par ko abas puses tiesiski ir vienojušās, un tām nav savstarpēju iebildumu. Par to abas puses ir sniegušas viena otrai roku. Kuldīgā, 1615.g. 22. novembrī.

Es, Kaspars Hakmans, Aizputes tiesas rakstvedis, apliecinu, ka noraksts ir vienāds ar oriģinālu. 1619.g. 26. jūlijā.