212. - 213. lapaspuse

212. lapaspuse

Tukša

213. lapaspuse

Godājamo Aizputes namnieku zvērests, ko viņi devuši Kurzemes hercogam 1615.g. 11. janvārī:

Es, NN, zvēru apsolu pie Dieva, ka es visugaišajam, augsti godājamajam firstam un kungam Vilhelmam, Kurzemes un Zemgales Livonijā hercogam, manam žēlīgajam firstam un kungam, kā arī Polijas karaļa majestātes un Lietuvas lielkņaza, Viņa Gaišības markgrāfa Georga Frīdriha virskundzībai būšu un palikšu stingrs un uzticams, zemes iekšpusē un ārpusē, uz zemes vai ūdens, Viņa Gaišībai vēlēt vislabāko, rīkoties vistaisnīgāk, sargāties no kaitējuma un par to vienmēr paziņot, tiesībās nekad nepieļaut Viņa Hercoga Gaišības goda, slavas un labuma mazināšanu, kā arī darīt visu, kas klājas un pienākas paklausīgam pavalstniekam, uzticīgi un godīgi bez viltus un niknuma. Uz to man lai palīdz Dievs un viņa svētais eveņģēlijs!

Seko hercoga veiktā visu namnieku privilēģiju un brīvību apstiprināšana, kas veikta apakšminētajā datumā, un tā skan šādi:

No Dieva žēlastības mēs, Vilhelms, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā, ar šo atklāti paziņoju, ka pēc tam, kad mūsu godājamiem, mīļie uzticamie, Aizputes birģermeistars, fogts un visa kopiena mums pazemīgi paziņoja, kādā mērā viņiem kopš senlaikiem šeit, Piltenes bīskapijas zemēs pastāvējusi virskundzība, pilsētas tiesas apelācijas tiesības,