220. - 221. lapaspuse

220. lapaspuse

un es, pārdevējs Hanss Eihe, esmu to mantojis no sava vectēva Hansa Stridebeka kopā ar namu. Pēc tam es pēc likumīgiem iemesliem un vajadzības šo pašu namu un dzīvesvietu nelaiķa Stefana Drēgera atraitnei Margarētai Lodenai (par to saglabājušās sensenā pirkuma raksta spēkā, kurā ir minēta arī šī pļava) atkal esmu pārdevis un nodevis. Tagad šo pārdoto namu kā mantinieks apdzīvo godājamais un augsti mācītais Johans Morics, bet pļava atrodas pie Lasges starp diviem kalniem, un stiepjas no nelaiķa Rotgera Šperlinga pļavas līdz strautam, sauktam Akmeņvalks (kas arī ir minētā Daniela Meijera īpašumā). No turienes tālāk iet līdz Šmalkena pļavai, kas ir piederīga nelaiķa Ēvalta fon Sakena krogam. Pļavas cena ir 130 Rīgas markas un 36 šiliņi, kas ir samaksāta derīgās, pilnvērtīgās monētās, un es šo pirkuma summu esmu pilnībā saņēmis un pievienojis savam likumīgajam labumam un vajadzībām. Tādēļ es piesaku un atļauju sev, saviem mantiniekiem un pēcnācējiem, ka es minētajam Danielam Meijeram un viņa mantiniekiem, ka par minētajām 130 markām un šīs grāmatas spēkā esmu nodevis īpašumu un atsakos no visām tiesībām uz to. Turklāt es minētajam pircējam vai šī raksta īpašniekam esmu nodevis ar visām tiesībām minēto pļavu tādā stāvoklī, kādā tā atrodas pašlaik, un ar šo viņa mantinieki un pēcnācēji minēto pļavu uz mūžīgiem laikiem var paturēt, lietot, izmantot, mērīt, appludināt,

221. lapaspuse

pārdot un ieķīlāt par tādu summu, kādu viņi grib un var, tāpat kā citu viņu īpašumu, jo es un mani mantinieki minēto pļavu pilnībā esam nodevuši viņiem, tādā veidā, ka es vai mani mantinieki un pēcnācēji tagad un uz mūžīgiem laikiem nepatur nekādus iebildumus, tiesības un tiesas pret īpašumu vai īpašnieku. Bez tam arī es un mani mantinieki ir brīvi no visiem pienākumiem pret augsto priekšniecību jeb kādu citu, kas attiecas uz minēto īpašumu, un nenesam nekādu atbildību par kaitējumiem, kas varētu notikt. Lai šo visu uzturētu stipru un nelaužamu, kā arī lielākai ticamībai, esmu par šī pirkuma lieciniekiem aicinājis godājamo rāti un tās locekļus: godājamos, gudros un taisnīgos Johanu Moricu un Augustīnu Rozentālu jaunāko kopā ar trīs līdzpilsoņiem, lūdzis viņus uzspiest pilsētas zīmogu, kā arī es, minētais pārdevējs Hanss Eihe, šo rakstu apstiprinājis ar savu zīmogu un parakstu. Tas noticis Aizputē, 1617.g. 7. jūnijā.