238. - 239. lapaspuse

238. lapaspuse

Tukša

239. lapaspuse

Es, Augustīns Rozentāls, Aizputes tiesas fogts, ar šo atklāti paziņoju un apliecinu visiem, it sevišķi tiem, uz kuriem tas attiecas, ka es, būdams pie skaidra saprāta un pilnas apziņas, kā arī ar savas sievas un dēlu Petera un Ernesta ziņu un piekrišanu tiesiski un pareizi esmu vienojies, ka šī raksta spēkā par dzimtu pārdodu savam mīļajam znotam, godājamajam un augsti mācītajam kungam Johanam Groskurcam[1], Skrundas mācītājam, un visiem viņa mantiniekiem un pēcnācējiem savu namu un sētu, kas atrodas starp nelaiķa Rafaela Dreijera namu un Kristofera Tepelskirha krogu, kopā ar piederīgajām zemēm un tīrumiem, kā to esmu mantojis no sava nelaiķa tēva Rotgera Rozentāla, un līdz šim esmu apdzīvojis un izmantojis, ne ko no tā neizņemot, par [...] simts poļu guldeņiem,

[1] Johans Groskurcs dzimis Braunšveigā. 1613.g. tika iecelts par Šķūdu (tag. Lietuvā) ev. lut. draudzes mācītāju. No turienes 1618.g. viņš pārcelts par mācītāju Skrundā, 1638.g. bija Grobiņas prāvests, miris 1639.g. (Kallmeyer T., 1910., S.377)